|
Jūnijs 7., 2009
iekodeets | 20:49 - RupjMaize īsti nezinu kas ar to maizi, bet nu jau arī es sāku izjust vajadzību pēc īstas dzimtās maizītes. Sentiments vai mātes samācītas muļķības, tagad tas ātrumu nemaina, tagad būs vien jācep pašam. nē, ne šodien - moš rīt, moš citu dienu...
iesākumam recepti sameklēju. fikussviņuzin, kas ar tiem maizesapārtiem - viens te mētājas, tik ne es zinu kaa shamais darbojas, da es pat nezinu no kura gala shamam klaat iet. man jau liekas, ka labāk par to aizmirst un visu darīt pašam. karoč jāparunā ar mājasmāti, ko šamā iesaka..
Lai pagatavoti rupjmaizi, tā vispirms jāiejauc, tad jāraudzē un, visbeidzot, jāizcep. Rupjmaizi jauc ūdenī. Rudzu miltu un ūdens proporcijas ir atkarīgas no miltu labuma un briedīguma. Labiem miltiem uz 20 kg var ņemt 6-7 l ūdens. Ļoti svarīga ir iejaucamā ūdens temperatūra. Atkarībā no tās izšķir parasto un plaucēto rupjmaizi. Salinātai - plaucētai maizei ūdeni ņem karstu – 90 – 95`C. Tā iespaidā miltos esošā ciete pārvēršas klīsterī, vēlāk sašķeļas cukuros, kas dos īpatnēji saldu garšu.
Milti pirms iejaukšanas ir jāizsijā. Sijātos miltos ir vairāk gaisa, kas ir nepieciešams maizes raudzēšanai, un padara miltus vienādus, atsijājot vai izrīvējot caur sietu visus svešos piemaisījumus. Ziemā milti vispirms jāsilda, pretējā gadījumā maize ļoti lēni rūgs. Maisi jauc no lapu koka taisītā abrā. To veic 12 – 15 stundas pirms cepšanas. Pusi no miltiem sajauc ar ¾ no vajadzīgā ūdens daudzuma pabiezā iejavā. Iejavu labi izkuļ ar koka menti, tad pārkaisa apmēram pirkstu biezā kārtā ar miltiem, apsedz ar tīru drēbi, bet ziemā vēl ar kādu siltāku segu un novieto siltā vietā rūgšanai. Rupjmaizi raudzē 6 – 10 stundas. Labi izrūgusi mīkla ir ar patīkamu skābumu, palielinājusies tilpumā, virsējā kārta saplaisājusi un milti pazuduši. Šādu izrūgušu mīklu samīca, pievienojot pārējos miltus un iztrūkstošo šķidruma daudzumu. Ja iejava labi skāba, ūdeni ņem drusku karstāku – 75 – 80`C; ja iejava nav tik skāba, ūdeni ņem vēsāku – 40`C vai arī pieliek rūgušpienu. Ja vēlas, mīklai kā garšvielas var pielikt nedaudz ķimeņu, cukuru un sāli.
Mīkstāku maizi var iegūt, ja mīklai pieliek nedaudz novārītu un sasmalcinātu kartupeļu. Mīkla jāmīca tik ilgi, līdz tā vairs nelīp pie rokām, ir vijīgi sīksta un, pārvelkot ar pirkstu pār mīklu, uz tās paliek balta svītra. Samīcīto mīklu nolīdzina, apsedz ar maizes drānu un siltā vietā vēlreiz izraudzē. Kad mīkla jau sāk rūgt iekurina maizes krāsni. Lai pārliecinātos vai krāsns ir pareizi un labi izkurināta, jāiemet krāsnī sauja milti vai sāls. Ja milti vai sāls ātri paliek brūni, sadeg, tad krāsns ir par karstu un tā ir jāatdzesē, tad krāsns ir mazliet jāatdzesē, turot vaļā vai izslaukot vairākas reizes ar aukstā ūdenī samērcētu lupatu. Ja krāsnī iemestie milti vai sāls pamazām paliek brūni, krāsns pareizi izkurināta. Pirms kukuļu veidošanas mīklu sadala. Ka milti labi, krāsns pareizi izkurināta, no 10 kg miltu gatavās mīklas izveido 3 – 4 kukuļus, no sliktiem miltiem vairāk. Ar siltā ūdenī saslapinātām rokām cenšas izņemt no abras visu vienam kukulim paraudzēto mīklu. Izņemot mīklu, to novieto uz miltiem apkaisītas lizes tā, lai mīklas cietā, sasprēgājusī virspuse nāktu apakšā. Veido iegarenu, gludu kukuli, kuram sānos ar pirkstiem ievelk 2 – 3 rievas, lai neplaisātu. Maizes krāsnī laišanas laikā, arī cepšanas laikā telpā nedrīkst būt caurvējš, jo tad maize sasprēgā. Maizes cepšanas laiks – atkarībā no kukuļa lieluma un krāsns karstuma – svārstās no pusotras līdz divām stundām. Cepšanas puslaikā ieteicams maizi pārcilāt, lai tā izceptos vienmērīgāk. Izceptos kukuļus novieto uz galda, pārziež ar cūkas ādiņu vai saslapē ar siltu ūdeni, tad kukuļi dabū spožāku, glītāku izskatu. Apklāj ar tīru drānu un ļauj pamazām atdzist. Uzglabā sausās, ne pārāk vēsās telpās.
|
Reply
|
|