|
Novembris 27., 2008
iekodeets | 22:38 - mans labais darbs šon brienot uz staciju garām cirkam, pamanīju vienu sievieti (meiteni?), kas uz ietves viena cīnijās ar trīs pilniem iepirkumu maisiņiem. kamēr divi bija nolikti zemē, trešo viņa panesa gabalu uz priekšu nolika zemē un atgriezās pie pirmajiem diviem, lai tos panestu mazliet aiz pirmā maisiņa noliktu zemē... un tā pamazām uz priekšu. pirmā doma - vajag palīdzēt, bet iedzimtais kūtrums mani vien apturēja uz īsu brīdi, lai novērtētu, vai tiešām tā mana sūdainā palīdzēšana kādam vajadzīga. tad kad man pieleca, ka visus trīs maisus uzreiz šamā negrasās nest, piegāju klāt un uzjautāju: "jums tālu jānes?" viņa uz mani paskatījās un tā itkā izvairīgi, itkā kautrīgi atbildēja: "Līdz stacijai... līdz stacijas mantu glabātuvei." es pieliecos paņēmu vienu maisiņu, kas bija nolikts zemē, tad otru no viņas rokām un mierīgi pasmaidot teicu: "ejam." viņa paņēm trešo maisiņu un sekoja man, vien mazliet neveikli, itka atvainojoties pateica: "es nedomāju, ka TIK daudz sanāks..." tā mēs klusējot šķērsojām to trako krustu, kas pretī origo (es pat iedomāties negribu, kā viņa viena to darītu..) pāri stacijas laukumam (tur šodien tie indiāņi atkal spēlēja), curi stacijai, pa trepēm lejā uz mantu glabātuvi. noliku viņas maisiņus pie paša mantu pieņemšanas loga. un tad viņa tā sirsnīgi, lai arī mazliet sastostījas: "paldies! ir arī labi cilvēki ar rinķi degunā!" es neko pasmaidiju, piemiedzu ar aci un devos pēc savas biļetes uz Priedaini, lai līdz tumsai Talsos varētu nokļūt (nu nepatīk man pa tumsu stopēt).
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |