|
Augusts 23., 2008
iekodeets | 11:15 - ..un finišu sasniedza pēc 36,190 sekundēm
Lūk profesionālais sports man nepatīk. neskatos pārraides, nesekoju rezultātiem un uzvārdiem. nepatīk man tā lielā nauda, kas aiz tā visa stāv. nepatīk, ka tur sportisti cilvēki tiek pirkti un pārdoti. nepatīk un viss. nav tā ka speciāli izvairos vai riebumā skatienu novēršu. šad tad jau iznāk k-ko redzēt pavasara hokejdrudža laikā vai kādu futbola maču kur "mūsējie" piedalās. Vienvārdsakot - bez emocijām varu pavērot. tikai retu reizi patiesi priecājos par k-kādiem sasniegumiem pro-sportā. lūk viens iepriecinošs fakts - Olimpiskais zelts BMX riteņbraukšanā Mārim Štrombergam(dzimis 1987. gada 10. martā, Valmierā, augums - 186 cm, svars - 90 kg). prieks tādēļ ka disciplīna Olimpiskajās spēlēs pirmo reizi un latvju braucējs izceļ zeltu, priecē tas, ka pogas izgrieza amīšiem, kam šitais bezpiecām nacionālais sporta veids. īstenībā viņa uzvara liekas likumsakarīga. paskatījos viņa personīgos sasniegumus - jau 9 gadu vecumā kļuvis par pasules čempionu savā grupā. pēc tam diezgan stabili turējies aukšgalā un šogad savācis Eiropas un Pasaules čempiona titulus olimpiskais zelts seko kā loģisks turpinājums. Latviešiem šitas, ja nemaldos, otrais Olimpiskais zelts pēc neatkarības atgūšanas. Lūk Igora Vihrova sasniegumi man bij bišķ vienalga, nu nav tā saikne(?) vienojošais. pagrūti viņu kā savējo uztvert ja pat mūsu valodu nav iemācijies. Nav tā ka man viņš nepatīk jo krievs (krievvalodīgais), manispēc kaut šķībacainais saulainais, bet ja viņš neizrāda vēlmi iekļauties šajā paplašinātajā ģimenē, es viņu uztveru kā tūristu, kā aizkavējušos viesi, vienkārši kā "ne savējo". Tādēļ vēljolielāks prieks par Māri, jo sanāk ka viņš ir pirmais latvietis kas dabūjis olimpisko zeltu pēc latvijas neatkarības atgūšanas.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |