|
Kāpjot nedrošajā Aldara tornī, dzīvību zaudējis alpīnisma entuziasts Izrādās, ka Aldara tornī, kurš manuprāt jau 20 gadus atpakaļ brēca pret debesīm pēc nojaukšanas rīkojuma, joprojām kāds kāpj.
Kas interesanti - par klinšukāpēju un alpīnistu nāvi parasti runā līdzīgi kā par večuku, kuru ķērusi trieka kāzu naktī ar jauno 18-gadīgo sievu - liekas, ka TĀDA nāve, tas tak ir forši!!! Kurš katrs piekristu tādai uz līdzenas vietas. Aptuveni citējot 900' "Dzīvība nereti ir kārtējās adrenalīna devas cena". Riskējot kļūt vēl nepopulārāka, varu pateikt, ka nožauties no 15m pussabrukuša torņa nav gluži nāve pusceļā uz Everestu. Dritvaimicīt, kāda adrenalīna deva, kāpjot Aldara tornī?! Un vēl man būtu ko pateikt par LACA, kuri izsnieguši trenera licenci, bet tas var nobalansēt uz "par mirušiem labu vai neko" robežas, tā kā lai nu paliek.
Nu katrā gadījumā, vairāk par to, ka ir nāves, kuras uztveram kā pašas par sevi saprotamas. Tauta nebrēc pēc taisnās tiesas, nevienu pie atbildības nesauc. Atrod, kurš tagad ir tas, kuram vajadzētu izlikt brīdinājuma zīmes. |