Diezgan savdabīga mūzikas izvēle Veltas tantes bērēs mani jau otro dienu met pārdomās par manējām.
Pavisam nesen
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
martcore arī spriedelēja par to, kam domāta bēru ceremonija - aizgājējam vai palicējiem.
Es apzinos, ka baigi ietekmēt to nevaru, jo opcija rādīties
sapņos murgos tam, kurš tomēr būs pasūtījis motīvu no "Ilgais ceļš kāpās", lai cik vilinoša, nav pārāk reāla. Bet vai tiešām nav kaut mazākā iespēja, ka līdz ar paaudžu maiņu tomēr nomainās formāts?
Nu nevar taču norakt cilvēku pie "Virši zili, virši sārti", kurš mātes dāvātos 25 rubļus (pieļauju, 30% no viņas mēnešalgas) atdeva par 101 kocertierakstu kasetē un pie "paaugstinātās" RTU stipendijas 11,20 lati mēnesī sakrāja The Cure diskogrāfiju?!
I togo:
1) manis izvēlēta mūzika;
2) nekādu izvadītāju, runā tikai tie, kas spēj to darīt ar smaidu. Daži saka, ka man piemīt dievišķs humors (skaidroju -
dievišķs humors - zemestrīce Sumatrā, Ziemassvētkos), pie tā tad arī palksim;
3) krāsns;
4) dzerstiņš;
5) Sološnieku kapi.
Un apsolu, nerādīties nevienam...
Where is my mind