Komentāri |
nē, esmu vispār augšpēdus.
vienīgais, ko var izlobīt no šīm recenzijām, ka filma ir izdevusies, jo tā ir "nelatviski koša un krāsaina", turklāt tiek uzsvēts "mūsdienīgums", bet būsim atklāti, izskatās, ka tā ir veidota gadus padsmit atpakaļ.
un pat nerunājot par vizuālo stilistiku, Raiņa "Spēlēju, dancoju" tomēr ir dzeja. un visa šī darba burvība slēpjas tieši dzejā, nevis diezgan pabanālajā sižetā, taču neraugoties uz to, autori nespēlē "dzeju", tie spēlē tieši sižetu. ja jau reiz "krāsa", kas drīzāk atbilst formai, tad kāpēc tieši tā (forma) tiek ignorēta?
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |