Nuuu. Agrāk vidusmēra sieviete ar visu monogāmiju dzemdēja, ja ne gluži septiņus, tad četrus piecus bērnus gan. Turklāt kopumā jau iespaids uz dēmogrāfiju ir lielāks, ja septiņi monogāmi pāŗi katrs uztaisa pa četriem bērniem, nevis viens vīrietis uztaisa septiņām sievietēm katrai pa vienam.

Uztaisīt -- tā nav lielākā problēma. Problēma -- ja to var saukt par problēmu -- ir tur, ka ļoti daudzi bērnus izvēlas netaisīt vai uztaisīt tikai vienu. Augstāka izglītība, lielāki ienākumi un sieviešu vienlīdzība itin visur iet rokrokā ar zemāku dzimstību -- arī tradicionāli musulmaniskajās sabiedrībās, kas it kā vairojas uz velna paraušanu. Kas vairojas -- pārsvarā trūcīgā Āfrika, D-Āzija un D-Amerika. Tie, kam naudas ir vairāk, labprātāk viņu tērē citām lietām. Turklāt, lai tiktu pie lielākās naudas, arī paiet laiks -- kas nozīmē, ka mazāk laika paliek bērniem.

Kas nenozīmē to, ka es arī neesmu par poligāmijas legalizēšanu (lai gan, uh, kādas problēmas tas radītu Civillikumā un tamlīdzīgās lietās, kas defaultā pieņem monogāmiju). Vienkārši tās ir divas pa lielam nesaistītas lietas -- labklājība, nevis monogāmija, nodrošina zemu dzimstību.