Protams, ka labi vien ir, ka ir internets. Tas ir tāds pats megasasniegums kā savulaik bija grāmatu iespiešana vai tvaika dzinēju ieviešana. Arī tad cilvēki purpināja, ka, eh, kas tad nu tagad notiks, ja grāmatas būs katram idiņam dabonamas un, pavei, cik daudz zirgu tādi tvaika dzinēji pārbiedēs. Un, skaidrs, nav vārdam vietas, ir idiņi salasījās nevajadzīgas lietas, ir zirgi dabūja sirdstrieku. Progresam vienmēr ir blakusefekti -- un arī internets daudzus ļautiņus padara par nūģiem, kas pieauguši pie klavieres.

Par mobilajiem gan es tā uzreiz neņemšos spriest. Man vislabāk patiktu, ja mobilie būtu, bet viņi būtu dārgi, kā deviņdesmito gadu vidū. Tas ir, tiem, kam vajadzētu (piemēram, uzņēmumu preses sekretāriem) viņi būtu, bet kopumā pasākums būtu pārāk dārgs, lai viņi būtu katram, kas tev piecreiz dienā zvana tāpat vien, čau, kā iet, vai laikpalaikam sūta naidpilnas īsziņas. Ir, bet dārgi -- tieši tā mūsu Kungs un Pestītājs savulaik radīja mobilos sakarus, un Viņa iedibināto kārtību mainīt bija neticama iedomība, kas pie nekā laba nenoveda.