- Sapnis
- 2007. gada 4. Decembris , 16:02
- Viņa nāk pretī un prasa, kur nu es dodos
bet es atveru acis
un pamostos.
nesaprasta sāpe
mīt dvēselē dziļi
bet viņa tik jautā,
ar ko tu tur biji.
bet aizspiestām acīm
tu lauzies kaut zini
par vēlu.
Tu dauzies pret sienām ar asākajām klaigām
tas griež kā ar nazi
bet neierasti
skan vārdi no mutes
tavas un manas
līdz paliek vien
skrandas.
Kā dūmakā dziļā peld rēgi un kuģi
skan šalkas un viļņi, kas neatrod guni
pland buras un svārki, bet viss tik vēl sākas
tu zini - tev vairāk par vienu nepienākas.
Aiz aizvērtiem logiem spīd vakara gaisma
Atspīd pret sienu un sarunas raisa
tukšajās sienās ar tumšajām liesmām
sadeg kā nebijusi
viena vienīga lāse
dzīvības manas un tavas. -
Mūzika: Kaspars Dimiters - Glaze udens
Sajūta: fuj
Birka: dzeja - 1 dvēsele nebaidījās..baidies?Pirms gada..
- 8.1.08 19:41
-
tev vairaak par vienu nepienaakas... skaisti un naivi!
- Atbildēt