šeit, ja es pareizi atceros (dvd disku tā arī neizdevās pa nedēļu atrast - laikam būs kādam aizdots prom), beigās tika izmantots citāts, ko bija teicis kāds no veciem ASV prezidentiem vai ietekmīgiem politiķiem. tas tika pasniegts kā vēstījums skatītājam caur otrā plāna aktiera balsi.

bet galvenais varonis, visticamāk pārietu atpakaļ pie tā, kas viņš bija pirms tiem 3 gadiem. tiesa gan, nu jau viens un vēlāk - noteikti citā sastāvā. viss no nullēm. ne velti viņš beigās kliedz: "omg, what have I done, what have I done!", kas tieši vai netieši norāda uz viņa nožēlu par to, ka jaunākais brālis no viņa pārāk smēlās ideālus, bet tajā pašā laikā tie ideāli ir arī vienīgais, kas nu vairs ir palicis, lai vispār spētu ko pasākt.

Pa interneta ārēm klejo arī necenzētā versija, kuras beigās Dereks tiešām nogriež matus, bet tādu jau nedrīkstētu rādīt, uzreiz morāle mainās.

Iespējams. Tās pat būtu bijušas stipri labākas beigas.
Tā vien liekas, ka viņiem bija ienācis prātā, ka ar to beigu tekstu par draugiem vien, viņi spēs pagriezt to visu tā, ka viss ir pareizi. Pie tās jaukās morāles jau tāpat tiek, mandomāt. Tikai tās apslēptība vēl vairāk uzkurina.

Tam, ka nacisms nebūtu vairs pieļaujams nekur, nekad un nekādos apstākļos, es, pat būdams mizantrops ar stāžu (mizantropija, tiesa gan, ir visai kosmopolītiska parādība, tā pārvar jelkuras rasu, tautību un daudzas uzskatu robežas), varu vienīgi piekrist. Nav tāda mērķa, kas attaisnotu visus līdzekļus, un iedomāta nācijas tīrība jau nu ne pavisam nav starp šiem mērķiem. No otras puses, arī uz nacionālismu un patriotismu kā tādu, ja ar to tiek saprasts kas cits, kā savas tautas vēstures, tās garīgā un kultūrmantojuma godāšana un turēšana cieņā, es skatos diezgan noraidoši. Ne jau sevis un robežu noslēgšanā pret jelko svešu ir drosme vai uzdrīkstēšanās, daudz vairāk, manuprāt, tās ir sevis un savu vērtību saglabāšanā par spīti visam, neatkarīgi no tā, kur atrodies un kāds ir statistiski nacionālais īpatsvars ap tevi.

Jā, dažviet es tev piekrītu. Bet es negribu ļaut ap mani iepludināt, atvainojos, mēslus, kā tas arī visbiežāk notiek. Labais un vērtīgais jau tiek pieņemts, taču ir daudz puses, uz kurām degradēties. Tās nu noteikti nebūtu vajadzīgas.
Un protams, tam visam līdzi nāk arī latviešu dziesmas, vēsture un kopība, kuras pēdējā laikā, ir arvien mazāk.