hronikas - 19. nodaļa

Pievakarē atrodu veikalā kaut kādu sakarīgu aliņu. Esmu sarunājusi, ka viņš satiksies un vīnos ar divām manām lēdijām. Kad pievienojos šim bujāram caur videočatu, jau ir iesākta nerātno „Never Have I Ever” jautājumu spēle. Izšķiru apmēram trīs pikseļus, bet zinu, ka neiespējami ļoti vēlos būt tur, ar viņiem, mājas vīnošanā ar girl talk elementiem. Uzzināju daudz jauna, ha.
„Ir pat diezgan ok”, viņš recenzē vakaru, pirms tas vēl beidzies. Tulkojumā – „zajebis”. Viņi ir piebeiguši nezkuro vīna pudeli un dodas uz Čomski. Šeit sakaru kvalitāte krītas, un redzu vien trīs melnus pikseļus un dzirdu tik pazīstamās Čomska pagalma skaņas. Kaut kā caur sliktu videozvanu iepazīstināju ar istabas biedreni.
Starp citu, viņas boifrendam tāds pats vārds kā viņam. Un tāds pats kā manas labākās draudzenes puisim. Visām vajag tādus pilnīgi garām.