atvēru cibu, lai uzrakstītu kā jūtos, kas jauns.
jau vairākas stundas nekas jēdzīgs nerakstās.
īsumā:
vakarnakt nevarēju aizmigt.
nemierīgs prāts un visu laiku bija sajūta, ka kaut kas nav labi un man Viņam jāuzraksta, jāpajautā "are you ok?!"
lai kavētu laiku sāku tīrīt telefona atmiņu un uzdūros video, kur viņš man atzinās mīlestībā, video, kur viņš man dzied, video, kur mēs dejojam pie ugusnkura..
un tad es sāku tīt atpakaļ visu, kas pa šo laiku noticis.
atradu ierakstu te cibā.
2019. gada 29. jūlijā es biju pārliecināta, ka tā būs pēdējā reize, kad mēs tiksimies.
kosmosam bija citi plāni.
un tagad brīžiem ir sajūta, ka mēs dzīvojam kādā Rozamundes Pilčeres romānā.
brīžiem.
dzīve iet uz priekšu, bet kad tiekamies ir sajūta, ka mēs mēģinām iepauzēt pārējo pasauli un saprast, kas notiek mūsējā.
šorīt saņēmu atbildi "..not really, same old battles with myself"
ceru, ka man būs biežāk ko teikt cibai.
jau vairākas stundas nekas jēdzīgs nerakstās.
īsumā:
vakarnakt nevarēju aizmigt.
nemierīgs prāts un visu laiku bija sajūta, ka kaut kas nav labi un man Viņam jāuzraksta, jāpajautā "are you ok?!"
lai kavētu laiku sāku tīrīt telefona atmiņu un uzdūros video, kur viņš man atzinās mīlestībā, video, kur viņš man dzied, video, kur mēs dejojam pie ugusnkura..
un tad es sāku tīt atpakaļ visu, kas pa šo laiku noticis.
atradu ierakstu te cibā.
2019. gada 29. jūlijā es biju pārliecināta, ka tā būs pēdējā reize, kad mēs tiksimies.
kosmosam bija citi plāni.
un tagad brīžiem ir sajūta, ka mēs dzīvojam kādā Rozamundes Pilčeres romānā.
brīžiem.
dzīve iet uz priekšu, bet kad tiekamies ir sajūta, ka mēs mēģinām iepauzēt pārējo pasauli un saprast, kas notiek mūsējā.
šorīt saņēmu atbildi "..not really, same old battles with myself"
ceru, ka man būs biežāk ko teikt cibai.
Es domāju tāpat, tikai ik reizi sākot šeit rakstīt, atduros pret baltu ekrānu. Domas aozplūst.