šeit dzīvo m.

iekšējā parliecība liek iztīrīt savu virtualo dzīvi līdz pēdējam.
viss liekais jāizdzeš, lai paliek tika tas , kas ir patiesi mans es.

-diemžēl man ie iestājies radošais pārtraukums, negribēts. visas manas sajūtas krājas un krājas manā miesiskajā telpā, bet taustāmā veidā tas netop.
uzmetas zosāda, dziļa ieelpa, tikpat dziļa izelpa. un tas ir viss kā es izsaku savas sajūtas.
un tieši izelpas brīdī es mīlu.
vēl vairāk.

pļava, viena no tām , kuras par lētu naudu pārdeva daudzus desmitus gadu atpakaļ.
viena no tām , kas kaimiņos putekļainajam ceļam, kas ved uz nekurieni. tā, kur vēl nesen ,tik gadus 14 atpakaļ ganījās govis.
lieliska vieta, lai atbrīvotos no - , "es nekam nederu rītos".


histēriskie kliedzieni nesniedzas līdz kādām dzirdīgām ausīm, tu kliedz līdz bezspēkā saļimsti starp asajām nezālēm.
paralēli kliedzieniem no acīm krīt asaras, tu raudi līdz kļūst slikti, rodas vēmiena reflekss pašam no sevis.
drēbes no miesas tiek norautas ar necilvēcisku riebumu, ar prieku tiek rīti putekļi, kas rodas kādam retam gruzovikam aiztraucoties nekurienes virzienā.
laiks rit , bet joprojām nekustīgi guļot zālēs un nezālēs , gribas no visa spēka sevi triekt zemē. aiz riebuma pret sevi, aiz naida.
Neviens to neredzēs, to nedrīkst redzēt, viss paliks starp tevi un izmīdīto pļavu, piekliegto gaisu, ikdienas pierastība turpinās.
Paldies par nedalīto uzmanību, daba.
dzīvē jau viss iet tik uz augšu , laime smeļas mutē ,kā grimstošā kuģī ūdens , bet tomēr, sevi vienmēr gribas labāku. Nemākulība un iegribas , tik n e v a j a d z ī g ā s prasības , liek aizrīties pašam ar sevi, pašam ar savu prieku.

ar bomi pa pieri, bērnam


pirmdiena, 3:40 (2009.gada decembris)

sadurstītiem pirkstiem tu sēdi pie atvērta loga. redzi kā dubļos noslīkst asiņaina poga. [..]

un gribas izdarīt kaut ko lielu, bet šoreiz citādāk. ne sev.
egoismam samazinātas robežas.
un tomēr, sēžot savā trīcošajā miesā es sajutos tik mazs.
mazs tev un ari sev.
kā pasakās par prinčīem baltajos zirgos , kā filmā ar laimīgām beigām es ieritinos tev blakus un stāstu par sniegu ,kura nav. par to ilgi kāroto - ceturto, trīskrāsu sniegu un par vārdiem, kas piesalst pie lūpām.