ir tāds Māras Zālītes dzejolis "kāds notikums ar kažokzvēru"

par lapsiņu vai jenotiņu mazu, kam mamma pārtaisīta apkaklē.

māt, kādas tev acis, kādas acis
es būtu tik labi lacis
viņi ielikuši
māmiņ, tev, stikla acis"

kaut uz brītiņu nāc, māt
manā, te, būrītī
es sēdēšu klusu, pavisam klusu
pašā stūrītī

atceros drausmīgi aptuveni bet katru reizi kad atceros, paliek bēdīgi pavisam ap serdi.

(Reply to this)