|
Maijs 25., 2014
honeybee | 01:53 Vai ne, tas no vienas puses (es vēl joprojām jūtos kā pilnīgs frīks, ka iekļauju "ar manu bērnu varētu notikt kaut kas reāli slikts" iespējamo scenāriju sarakstā - lielākoties vecāki tomēr pieņem, ka "ar manu bērnu nekas slikts nenotiks, es taču esmu labs cilvēks")
Un no otras, man reāli šķiet, ka liela daļa no pašdestrukcijas tendencēm tieši no tā arī rodas, nu tb no bērna/pusaudža iedomas "hmmmm, ja mani ignorē tad, ja man sāp drusciņ, tad to, ka man sāp ĻOTI, viņi gan neignorēs", abet vecāki šito te domu gājienu pamana un reaģē ar "šitādi pašdestruktīvi saucieni pēc palīdzības jāignorē, citādi būs māksla rokā", un tālāk jau aiziet spirālītē uz leju.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |