Aprīlis 3., 2014
| 13:17
|
Comments:
garš stāsts :) vienubrīd mani bija tā zabesījusi LV literatūra ar visu valodu, ka vienīgais veids, kā es varēju parakstīt, bija angliski (un enīvej es mācījos rakstīt angliski un nevarēju pārslēgties), vēl joprojām bieži vien melnrakstus rakstu angliski.
Bet, ja vien tu neesi no tiem, kas principiāli pabeidz visas iesāktās grāmatas, nemokies taču. Es gan nezinu, ko tu saproti ar vārdu "naratīvs", bet nu stingri ņemot, ja tevi besī tonis, tad tāds viņš arī paliks, ja tevi besī sižets (vai tas, ko tu sagaidi no sižeta), tad varbūt nav tik traki. Jebkurā gadījumā tu taču vari gaidīt, kad es uzrakstīšu kaut ko jēdzīgāku, ja vispār, nevis izmocīt šito grāmatu un nozvērēties tipa "nekad vairs".
Āāā, to es varu saprast, mani arī besī latviešu valoda :)) bet pabeigšu tīri sportiskas intereses pēc. "Mirušie" nebesī, bet, kā lai to paskaidro, man personīgi ir problēmas uztvert/vizualizēt tekstu - tipa kauliņi ir, bet ar miesiņu švaki (nu, tur prasās pēc izvērstāka, detalizētāka pasaules apraksta un tā), tā gan jau ir tāda rakstīšanas metode, kad centrā ir varones apziņas plūsma, taču man pietrūkst fona, aiz kam vispār grūti saprast kas un kāpēc notiek. Bet ko tad es daudz spriedīšu pēc pirmajām 40 lappusēm, komentārs bija galvenokārt par valodu, tāpēc viss, kuš, aizveros! (+ Apsveicu.)
Ā, nu tur nu neko, tāds man tas askētiskais stils - nākamā grāmata būs vēl divreiz īsāka :D |
|
|
|
Sviesta Ciba |