Marts 16., 2014
| 00:24
|
Comments:
Nu, es, teiksim, par cilvēku, kas runā zīmju valodā, neteiktu, ka viņš ir nerunājošs. Tāpat kā par aklo, kurš klausās audiogrāmatas, neteiktu, ka viņš nelasa grāmatas.
Mhm, tā arī var pieiet šai lietai. Es arī neteiktu, bet tikai tās pašas liekās nolieguma formas dēļ. Es teiktu "cilvēks sazinās zīmju valodā", nevis "runā". Nu jā, "cilvēks klausās audiogrāmatas", nevis "lasa [audio]grāmatas"...
nu, beigu galā jau viss ir atkarīgs no konteksta. Nu, tb ja man ir jāpasaka kaut kas par kurlu cilvēku, tad es varu teikt "nedzirdīgs" vai "kurls" - bet, ļoti iespējams, man pat nav informācijas par to, kā viņš sazinās [nu, tobiš, cik labi lasa no lūpām/runā, cik labi sazinās zīmju valodā, cik valodās raksta un lasa] Tajā pašā laikā, ja man būtu jāsaka kaut kas par to, kā viņš sazinās, tad tur ir tik šausmīgi daudz saziņas veidu, kas viņam ir pieejami, ka pateikt "mēms" vai "nerunājošs", ar to domājot "viņš brīvi izsakās zīmju valodā, brīvi lasa no lūpām divās valodās, lasa un raksta trijās", ir tā kā tizli. Tāpat kā, teiksim, mani raksturot kā cilvēku, kas "neiepērkas", jo veikalos es objektīvi nespēju aizsniegt apmēram 20% preču.
objektīvi nespēju aizsniegt apmēram 20% preču - tad tu esi cilvēks ar īpašām vajadzībām (es arī nespēju aizsniegt, tikai apmēram 18%) :D
..un vai kāds izdomā man īpašu vārdu? vai kāds saka, ka es esmu "negara"? pie ieejas veikalā izvieto īpašas ķekatas "cilvēkiem ar īpašu augumu"?
/ja nop., tad tas ir kaut kur pa vidu starp "smieklīgi" un "pazemojoši"
Nemaz nesaki, vēl ņems un izdomās... "vertikāli limitēta" (es ceru, ka Tu neapvainojies, ja nopietni, katram no mums ir kaut kas īpašs, kas nekādi nav pieejams).
:D nē, protams, neapvainojos |
|
|