|
Februāris 14., 2014
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 09:09
Jā, un lai neliktos, ka mani besī tikai latviešu literatūra, Kima Stenlija Robinsona "2312" es arī lasu ar tādu nīgru watafaku, ne tāpēc, ka tur ir zašibisj daudz hard sf (nu, tur nodaļa, kurā tiek detalizēti aprakstīts, kā padarīt asteroīdus apdzīvojamus - un nekā cita), bet tāpēc, ka galvenā varone savos 120 izturas apmēram tā, kā es ekspektētu no 12gadīga skuķēna. Nu tur vecmāmiņa nomirst un atstāj ziņu, a beibe reaģē ar tekstu iz sērijas "akvai cik tas ir nežēlīgi ka man jādzird vecmāmiņas balsi tagad man sāp vēders un ir slikti vaivaivai!", abet attieksme pret visiem pārējiem ir iz sērijas "pizģec, es esmu tāda māksliniece, bet atrodas cilvēki, kas negrib dzirdēt manas pārdomas par MāGslu!!! Krupji tādi!"
Es, protams, ceru, ka autors ir pietiekami kruts, lai liktu varonei "izaugt" un "nobriest" (jo acīmredzot ar pirmajiem 120 gadiem bija par maz), bet tā grāmata ir 576 lpp gara, un man ir baigā aizdoma, ka viņš ar to izaugsmi nesteigsies.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |