Sevi taču arī nevar visu laiku nonstopā mīlēt, ja. Reizēm tu mīli un zini, ka mīli, a reizēm sēdi tumsā, pīpē un domā, jopcik, kas ir šis cilvēks, kam nekur nav labi un kā es nonācu viņa ādā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, bet tajos brīžos arī nav nekāda spēka jebko darīt, lai izpelnītos citu mīlestību. Man vismaz nekad nav bijis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Possibly; es kautkā spēju viņus plūstoši sapludināt

Bet tas, kas izdomāts vienā slānī, turpina būt izdomāts arī otrā slānī, nu tb ja es tajā tukšajā mirklī nospriežu "tāpat viņi mani nemīlēs un tāpēc labāk sūtīt visus dirst preventīvi", tad arī citos, pilnajos mirkļos varu padomāt "ahā, pagapaga, tagad tikai nebūt labai, mēs jau zinām, pie kā tas noved", nu tā kautkā

(Reply to this) (Parent)