Tas jau pat nav par Lietaratūru. Viena no grāmatām, kas ir ļoti palikusi manā prātā un sirdī, piemēram, ir Diānas Seterfīldas "Trīspadsmitais stāsts", ko Literatūras mīļotāji varētu vērtēt kā pastāstiņu, ko varbūt palasīt, kad nekā cita nav pie rokas. Tramvaju literatūra. :)

Tagad gan šajā visā arī notiek lielas pārmaiņas, ķipa Lielā Literatūra vairs nav obligāti kaut kas sarežgīts un saprotams tikai tiem, kuri ir pietiekami erudīti, tomēr spēj ieinteresēt arī tos. Piem., Murakami vai Joņevs.

Bet, jā, ritms ļoti iespējams šim ir atslēga.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ai, nu taču laba literatūra vienmēr ir drīkstējusi būt izklaidējoša un ātri izlasāma - kā Meistars un Margarita, piemēram, vai Odiseja. Tikai tas padara praktiski neiespējamu literatūras elitarizāciju (ja tāds vārds vispār ir :D), jo nav tak nekā elitāra kaut kamā tādā, kura lasīšanai nav nepieciešama Iepriekšēja Sagatavošanās un Garīgi Treniņi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, bet vai nav forši, ja grāmatai izdodas iepriecināt gan to lasītāju, kurš "nav sagatavots", gan to, kurš pirms tās ir "gatavojies". :) Man gan Meistars un Margarita nelasījās pārāk viegli, jo tolaik vēl nebiju gana sagatavota. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es gan viņu lasīju šausmīgi ātri un viegli, knapi izlīdusi no posma, kurā tic pilnīgi visam, kas rakstīts grāmatās :)

(Reply to this) (Parent)