|
Janvāris 22., 2013
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 20:48
Par pirmo - nezinu, bet varētu taču būt tā, ka cilvēks cītīgi raksta, bet uzraksta sūdu? Bet, ja stipendija nozīmē izdošanu, tad tas ir diezgan jokaini, jā.
Un par rakstniekiem, kas ir sistēmā, ne kapā, pilnīgi piekrītu, un tas jau mums tur augstāk bija norādīts
Bet nē, es neuztraucos par lv literatūras likteni =/ Es uztraucos par sevi, un par to, ka pati sevi varu ieraut tādā sakāvnieciskā sistēmā, kura man neļauj saskatīt, ka es rakstu sūdīgi tad, kad es rakstu sūdīgi. Vai, precīzāk, iedod defolto domāšanu, ka es rakstu labi, pat ja es rakstu sūdīgi. (Nu piem stipendē grāmatu un pēc tam to automātiski izdod, jo bija taču stipendija, značit grāmata laba - vot manā izpratnē tas ir Stīvena Kinga šausmu romāna sākums, apmēram ekvivalents "ar salauztām kājām guļu grāvī un man tuvojas mana lielākā lasītāja ar šprici rokā", bet tu par to tā mierīgi runā.)
Un panika jau ir konstanta, jo nevar taču zināt, kurā brīdī šitais pašapmāns sākas, nav jau tā, ka tas būtu kautkāds unikāls latvju sistēmas rakstnieku izgudrojums.
Un kā to zināt. Un kāpēc cilvēki par to Neuztraucas un Nerunā. (Droši vien tāpat kā Neuztraucas un Nerunā par daudzām citām lietām.) Un ko ar to darīt. Un kas notiks, ja es par to vairs neuztraukšos.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |