Jā, nuvot, man šķiet, ka es labu laiku šitā dzīvoju un, ja nu dikti vajadzētu, varētu atkal šādā stāvoklī nonākt, bet pagaidām labāk tomēr mīlēt un ciest :)

/njā, tad jau laikam nav tik traki

(Reply to this) (Parent) (Thread)

laikam neesmu pieredzējusi pirmo atspēkojot otro. bet var jau būt, ka ir labāk. :)
bet varbūt tā ir "neesmu pieredzējusi" ir viena no tās mūžīgās akluma sajūtas, kas mani pavada. ir kā visu redzu fiziski, bet neredzu visos pārējos līmeņos. vai nu tiešām emocionāli akla, vai kādā mistiskā līmenī sevi sargāju no tā, ko ieraudzītu. kas zin. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, ja patiešām pastāvētu tāds "emocionāls aklums", tad jau tu drošvien nesaprastu, par ko es te murkšķu. Tā ka drīzāk jau sevis sargāšana, nu, vai pasaudzēšana. Mandomāt, dikti svētīga lieta - ja nu pienāks brīdis, kad dabiski atvērsies, tad pienāks, bet kaut ko forsēt un lauzt nafig nevajag.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es tiešām ceru, ka pasargāšana, nevis, ka nav ko redzēt. :)

katrā ziņā, ceru, ka vismaz laiks dziedēs tavas sāpes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paldies :) kur ta liksies, dziedēs jau. patiesībā jau tagad ir stipri labāk.

(Reply to this) (Parent)