Biezhi cilveekiem vajadziigs troksnis (muuzika fonaa, cilveeki apkaart utt.), lai nepaliktu vienatnee ar sevi. Vienatnee esi spiests ieklausiities sevii, sadzirdeet. Un ja nu nekaa nesadzirdi? Ja nu tur tukshs kaa izpuvis lazdas rieksts? Negribaas to uzzinaat. Labaak mesties "dziives virpulii" ar sajuutu, ka "esi dziivs".

(Reply to this) (Thread)

a kur ta es varu "iemesties" :D pavadu pāris stundas MKV un pēc tam nedēļu jūtos vainīga, ka zīdāmu bērnu mājās ar piena maisījumu atstājusi :/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

beerns izaugs; esi drosha. Tas kaadreiz beigsies

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hmmm, ņemot vērā to, ka šis diez vai būs mans vienīgais bērns, ņemot vērā to, ka par bērnu drošvien būs more_or_less jārūpējas līdz kādiem 18 gadiem vismaz... un piedomāšu pie tā, kā viņam iet, visu mūžu... diez vai tas kaut kad "beigsies", tikai samazināsies nepieciešamība būt klāt visu laiku. bet - galu galā - šīs rūpes ir visnotaļ patīkamas :)

(Reply to this) (Parent)

a ko dariit ja tu dzirdi paaraak daudz vai arii dzirdi iekshaa milziigu trauku pleeshanu un trokshnjus(ne klepus)?

(Reply to this) (Parent)