bet kāpēc Tu par to uztraucies?

(Reply to this) (Thread)

viņš saka, ka pirmsskolas apmācībā apguvis (tas bija pirms diviem gadiem). Skola mums ir patīkami ateistiska, tbš nahrenizējuši gan kristīgo mācību, gan ētiku, apvienojot to ar literatūru - kā vecajos labajos laikos. (un viņiem tas strādā gana labi.)

bet uztraucos tāpēc, ka kristietība man ir trauslajā ~10 gadu vecumā iemācīja, ka cilvēki in general ir ļauni gļēvuļi (citādi es nevarēju izskaidrot to, ka ir vajadzīga vesela reliģija, kas biedē ar sātanu un elli, ja cilvēki pārkāps acīmredzamus baušļus - tbš ka cilvēki nav labi vienkārši tāpēc, ka labam būt ir labi, viņus vajag iebiedēt, un viņi baidās arī)
un, ja tā psīcholoģiski padomā, iespējams, es to uztvēru kā manu vecāku mēģinājumu atkratīties no manis audzināšanas, pārspēlējot šo pienākumu Dievam. Nu, ņemot vērā to, ka ap to laiku man sāka augt radziņi un es vairs nebiju tik mīļa da paklausīga dūdiņa kā parasti; un vecāki jau nebija nekādi kristieši - tbš runāt ar viņiem par visiem tiem jautājumiem, kas man radās, man pat prātā neienāca. un vēl citiem sāpīgiem jautājumiem (uz kuriem kristietība atbildēja ar "nu ja, nonāksi ellē, principā mums vajadzētu tevi ar zibeni nosist par to vien, ka baznīcas slieksni pārkāp" - tbš tā es to tobrīd uztvēru)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

iespējams, viņam ir vēlme pēc maza regulāra rituāla, iespējams, tiešām no filmām. katrā gadījumā, es neredzu, par ko uztraukties, jo galda lūgšana parasti ir pateicība par to, ka ir ko ēst, kas neskādē arī nereliģiozam cilvēkam.

(Reply to this) (Parent)

un kur Tu izrāvi to ļauno kristietības traktējumu? diemžēl tāda traumējoša pieredze laikam ir daudziem, pie mums īpaši ap 90. gadu, kad kristietība "nāca modē", bieži bez izpratnes.
man laikam šai ziņā bija pavisam cita pieredze (skat. atšķirtos dārzus), taču kā bērnam, kad es vēl daudz ko nesapratu, patiešām gribējās, lai ir kā grāmatās un filmās:D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

m? nekur neizrāvu, svētdienas skola + pārāk daudz domāju

nēnu to, ka bērnam nenāk par ļaunu lūgšana as such, tam es ticu. ja viņš murminātu "om me padre hum", būtu pof. (nav jau teikts, ka nemurmina, t.i., es pat nezinu, ko un kam viņš lūdz)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tevi sūtīja svētdienas skolā?

(Reply to this) (Parent)

respektīvi Tava pieredze nav Tava bērna pieredze, viņš ir pavisam cits cilvēks - to Tev droši vien teiktu psihodakteris, ko pasūtīji.
cik zinu, Tu ļoti labi audzini bērnu, taču Tu neesi atbildīga par dažiem iespējamiem viņa dvēseles procesiem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

āāā, tāpēc es viņu arī pasūtīju, ka viņš man stāsta acīmredzamas lietas :D

es nez, man šķiet, ka šī ir viena no tām tēmām, par kurām būtu jārunā (pirms bērns pats ir izdarījis kaut kādus šausmīgus secinājumus), bet man točna ir vieglāk izstāstīt Liai detalizētu aprakstu par bērna nākšanu pasaulē nekā puikam par reliģiju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu bet ko Tu viņam gribi stāstīt? viņš tāpat ies savu ceļu, no Tavas puses pietiek, ka Tu neko neuzspied un neslēp informāciju. ja jau tagadējā skolā tas nav, tad jau sevišķi traumēts nebūs. Tu vari teikt savas domas, ja viņš prasa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es nedomāju, ka gribu viņam kaut ko baigi stāstīt. vairāk vajag zināt, ka viņš zina, ka var runāt ar mani par viskautko.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu bet vai tad viņš skaitītu Tavā klātbūtnē to lūgšanu, ja nevarētu ar Tevi par to runāt

(Reply to this) (Parent)