Dostojevskis un Markess ir kruti, bet reti gadās kāda saruna, kurā tos varētu forši izvilkt ārā, nepadarot visu sarunu kautkādu Elitāru. Vai varbūt es vnk neesmu viņus pietiekami lasījusi un absorbējusi, lai varētu brīvi mētāt jociņus iz sērijas "bet es viņam sīīīpoltiņu iedevu!" un "yeah, dzeltenie taureņi atlidoja!"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Patiesi, lai varētu izcelties ar žilbinošu humoru vai replikām minēto autoru sakarā, vajadzētu būt saniegušam jau zināmu virtuozitāti :) (To, iespējams, varētu attiecināt uz humoru vispār) Varbūt man kaut kādā iepriekš nemaz neplānotā veidā ir sanācis Dostojevski cauri gadiem tā kārtīgi "izsāpēt" - varbūt tāpēc man tā viņa cilvēciskā smeldze mēdz tīri organiski "izlīst laukā", ja vien, protams, sarunas pavediens to atļauj. Markess man vairāk kā tāds košās krāsās ietērpies maģisks brīnumputns - apbur un pārsteidz.

(Reply to this) (Parent)