Maijs 25., 2010
| 07:57 - btw
|
Comments:
"Subjekts" un "lieta" ir gauži līdzīgi nepamatoti ("subjekts" varētu būt pat strīdīgāk).
"Pašapzināšanās" vispār ir pzdc vārds, jo, ēēē, nu, to jau pat Artis Svece divos naktī pamodināts varētu pateikt, ka tāda "pašapzināšanās" ir neiespējama (lai varētu apzināties sevi, nepieciešams abstrahēties no sevis).
Mērķis ta tēzei var būt dajebkāds (t.i., var jau teikt, ka, sakot "cilvēkus vajag nošaut un apēst", es gribēju pateikt, ka "cilvēkiem nepiemīt augsti morāles standarti", bet tas ir un paliek neprecīzs apgalvojums). Psīcholoģiskais efekts ir tāds, ka Dekarts de facto noliedz iespējamību, ka "es" neeksistē. Atsakoties no sava "es", sabrūk viņa izteikuma svars, līdz ar to šī atteikšanās no "es" kļūst biedējoša (brutalizējot - ja es pazaudēšu savu identitāti, pēkšņi viss pazudīs).
ar "pašapzināšanos" es saprotu apzināties savas domas kā savas, sāpes kā savas, šaubas kā savas utt., nevis to visu simulēt.
kam biedējoša, kam nē. nedomāju, ka te kaut ko tādu vajag jaukt iekšā. bet nu dekarts droši vien tev vienkārši pateiktu, ka neviens krāpnieks "nepanāks, ka es neesmu nekas, kamēr vien domāšu, ka kaut kas esmu".
Nu, tādā versijā man regulāri nepiemīt pašapzināšanās (t.i., es bieži vien nejūtu savas sāpes kā savas un savas jūtas kā savas). Un mani varētu ļoti viegli piekrāpt/pārliecināt, ka es neeksistēju, bet, ja kāds man to pierādītu, es no tā neizdarītu secinājumu, ka nekas neeksistē.
dekarts arī nekad nav teicis, ka ja viņa nebūtu, tad nekā cita arī nebūtu. |
|
|
|
Sviesta Ciba |