Otrs apsvērums ir pilnīgs mārketinga trūkums. Nu cik tad prasītu uzcirst normālu kampaņu "izārstē divas neirozes, trešā par brīvu!"? :)

P.S. Esi piefriendota, lai vari redzēt, kāda vaina psīchiem iet garām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man galvenais apsvērums bija konkrētās specialitātes neesamība. Nu, īpaši rūpīgi gan arī nemeklēju.
Plus grūti iedomāties, ka aci pret aci visā atklātībā emocionāli jāizliek sevi svešam pretī sēdošam cilvēkam; lai manu uzticības barjeru salauztu, tur baigo profesionāli droši vien vajag :P

(Reply to this) (Parent) (Thread)

A kas ir konkrētā specialitāte, ja nav noslēpums? Vispār jau viņu ir daudz, par kvalitāti gan niko nezinu.

(Btw, varbūt tad, ja atklātība ir problēma, labāk orientēties uz kaut kādu grupu terapiju, kur tiek izspēlētas "ne-tavas" situācijas? Tas varētu būt arī būtiski lētāk. Mana vīra māsa ar tādu nodarbojas un viņai patīk, man atkal tie grupu burziņi uzdzen vēl lielāku paniku nekā individuāls dakteris.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jebkāda veida grupu nodarbības man izraisa šausmas :D Ieskaitot pat tik noderīgas un nekaitīgas lietas kā joga vai aerobika.
Tad jau labāk viens-pret-vienu, ja tas dakteris patiešām izrādās uzticams.

Specialitāte ir tik specifiska, ka daudz ko liecina par cilvēku, kam tādu vajag, negribas aiz neatslēgām ko tādu rakstīt :P Bet ir radniecīga kognitīvi biheiviorālajai metodei.

(Reply to this) (Parent)