Marts 7., 2010
| 10:57
|
Comments:
es jau šeit esmu tikai ceturto dienu, no kurām vienu pēcpusdienu stipri lietoju alkoholu, bet pagaidām "tīri radoši" sanāk kādas 4, jo man vēl jāpabeidz viens tulkojums. bet ar dzeju vispār ir savādāk, svarīgākais liekas brīva galva, eju ārā un domāju. mājās ir daudz grūtāk, jo nav brīva galva un ir daudz mazāka iespēja kādu nobloķēt.
Tas pats par sevi; man vnk interesēja "tīrās stundas", cik iespējams kaut ko rukāt. Mēs jau izsmadzeņojām, ka vairāk par 4 stundām ir fizioloģiski neiespējami, ja baigi neluņojas/neiet uz izdegšanu.
es nezinu, to rezidences mēnesi jau varētu atļauties arī izdegšanu, jo pārējā laikā sevi dikti jātaupa
Izdegt tad, kad tev ir blakus citi rakstnieki, kas nostrādā kā katalizators, bet blakus nav ne vīra, ne bērnu, kas nostrādā kā stabilizators, un pēc tam tu atbrauc mājās un visi prasa, vai labi atpūties (vai vispār neprasa un noilgojušies klūp virsū ar savu pilnīgi negaidīto un pārņemošo eksistenci)? Neizklausās pēc gudra plāna, ja vien neplāno pēdējā dienā griezt vēnazzz vai kaut ko tādu.
/tas nav personīgi, es vienkārši patlaban intensīvi domāju, vai man kas tāds varētu kādā punktā nākt labumā vai ne, un, ja jā, tad kādā redakcijā.
Ai mīn, es pēdējā pusgada laikā esmu divreiz pamanījusies novest sevi līdz tam, ko Ivo pieklājīgi nodefinē kā "pirmās izdegšanas pazīmes" un kas praksē nozīmē siekalošanos uz klavieres un nespēju divus vārdus salikt kopā, un tas nav tas, ko vajag. |
|
|
|
Sviesta Ciba |