Citāts iz Nila Saksa bloga: (pārstāvēti pietiekami dažādi autori)
Man personīgi šķiet, ka tādai mākslas formai kā literatūra palikt bez nevienas drukātas platformas ir visai traģiski. Varbūt pat nāvīgi. Un tas ne tikai man tā šķiet. Lūk, Arno Jundze: „Literārā mēnešraksta likvidācija faktiski nozīmē arī (..) latviešu literatūrkritikas nāvi.” Bet šeit – Aivars Kļavis: „Karogam beidzot pastāvēt tiek apdraudēts viss kultūras kopums (..), bet jo īpašs trieciens vai lēnas nāves spriedums tas ir literatūrai.” Un tagad kaut kas no manis: „Nacionālā literatūra bez sava drukātā izdevuma ir kā slēptais gejs. Tādam ir neiespējami atklāties sabiedrībā, neiespējami kļūt saprastam, vēl neiespējamāk – tapt mīlētam. Tāds ir nolemts klusai un skumīgai nīkuļošanai tusiņa tumšākajā stūrī. Tāds būs bez darba un bez izaugsmes iespējām. Tāds būs bez bērniem un bez mīļākajiem. Tāds ir glezna bez audekla. Tāds ir skulptūra garāžā un dzejolis atvilktnē. Bieži viņš ienīst pats sevi. It kā jau viņš ir, bet tikpat labi varētu nebūt. Lūk, tāds ir slēptais gejs.

(Reply to this) (Parent)