Es vispār sen esmu atmetusi centienus izprast, pēc kādiem kritērijiem tiek vērtēta latviešu literatūra. Redzot šādus jūsmīgus slavinājumus par grāmatām, pēc kuru palasīšanas man vienkārši gribas izmazgāt smadzenes ar ziepēm, rodas sajūta, ka kritiķi dzīvo kādā citā šīs pasaules sfērā.

(Reply to this) (Thread)

Nuuuu, bāc, kritēriji ir "teksta paša iekšējie noteikumi" vai kautkā tā. Tbš ja cilvēks "speciāli" raksta tizlus, garlaicīgus, šķebinošus gabalus, tad kritiķis nejūtas tiesīgs pateikt, ka normālcilvēkam šie stāsti liekas tizli, garlaicīgi un šķebinoši. Kritiķis pasaka, ka doto uzstādījumu - rakstīt tizli, garlaicīgi un šķebinoši - autors realizē vairāk vai mazāk perfekti, turpinot citu tizlo, garlaicīgo un šķebinošo stāstu tradīciju kopš xx. gada, ejot yyyyy autoru pēdās.
Un beigās jāpiebilst kaut kāda pre-apokaliptiska frāze iz sērijas "ceram, ka šogad tiks uzrakstīts arī kas labāks", "ceram sagaidīt kaut ko jaunu no šī daudzsološā [mazdodošā] autora" un "interesanti vērot, kā šī tendence attīstīsies nākotnē".

(Reply to this) (Parent)