|
Jūnijs 6., 2008
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 23:01
Bet vispār šodien visu dienu domāju par šādu kuriozu:
šausmu grāmatās da filmās visādi psihopāti veido attiecības pēc principa "tu izdarīji kaut ko galīgi garām? Nu, tad par to tu izcietīsi šādu sodu, skaidri zinot, par ko un kāpēc. Un pēc tam, kad tas būs beidzies, es tev vairs tavu nodarījumu nepieminēšu un sabučošu da sabužināšu - vismaz līdz nākamajai reizei, kad izdarīsi kaut ko galīgi garām", un tas viss ir pasniegts tādā groteskā "nocirtīsim pirkstiņus, ieslodzīsim pagrabā, pieštaukāsim ar narkotikām" stiliņā un 99% gadījumu beidzas ar slepkavību.
A realitātē, jā, standarta ģimenes dzīvē viss notiek pēc principa "tu izdarīji kaut ko galīgi garām? Tagad es te labu laiku klusēšu un neko neteikšu, un savā nodabā cepšos par to, kā tu tā varēji izturēties; un pēc tam tu cietīsi no savas rīcības sekām, jo nav jau tā, ka es tev seksu nedodu vai kliedzu uz tevi par sodu, tās vienkārši ir tavas rīcības sekas, un šitā te tas turpināsies da hoķ līdz bezgalībai, jo pagātni jau atpakaļ nepagriezīsi, un tad, kad tu nākamreiz izdarīsi kaut ko galīgi garām, es tev pieminēšu šito un vēl visas iepriekšējās šādas rīcības reizes, bet, saproti, es jau tevi nekontrolēju un nevaru kontrolēt, un nē, es tev nelieku darīt tā, kā es gribu, es vispār neko no tevis negribu, es tikai zāāāāāāģēju, un tā nav mana vaina, ka viss ir tik sūdīgi".
Un tas it kā nebeidzoties ar slepkavību.
Tas viss, protams, ir pārspīlēti un tā. Bet es pirmo reizi mūžā pamēģināju pēc pirmās metodes, ne otrās. Un nē, tas nav tik briesmīgi kā šausmu romānos. Patiesībā tas ir pat patīkamāk par alternatīvu.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |