|
Marts 9., 2003
 | 05:12
bērns šonakt pa diviem lāgiem dikti aplauzās - pusmiegā pagriezās, mēģināja atrast pupu, ko pazīst, bet, izrādījās, viņam blakus ir nevis vecā miza mamma, bet vecā miza tētis. un tētis garšo nevis pēc piena, bet pēc sviedriem. kā rezultātā puisim nācās nostāties uz galvas un ņerkstēt (iemīļots akrobātisks triks, lai piespiestu mammu samīļot dēlu).
|
Comments:
| From: | (Anonymous) |
|---|
| Date: | 9. Marts 2003 - 16:00 |
|---|
| | | (Link) |
|
kautkas tavaa domu gaajienaa tomeer ir nedaudz jociigs.
guru.
Nu baigi jociigi. Ne jau Tavs teksts, bet tie komentaari.
| From: | (Anonymous) |
|---|
| Date: | 10. Marts 2003 - 10:15 |
|---|
| | | (Link) |
|
ljoti interesanti un rosinoshi
vecaa miza.
ēēē
nabaga bērni, kas visu bērnību domā, ka mamma ir nevis mamma bet paipai mamma un bērns ir tili tili buci buci bēbītis :)
ta jau labāk vecā miza mamma nekā tā ;)
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) teeja |
|---|
| Date: | 10. Marts 2003 - 18:07 |
|---|
| | + | (Link) |
|
es īstenībā atceros ka man drausmīgi kaitināja, tb lika neērti justies visi šitie te, kas ietupjas ceļos un prasa: nu kā tad mazajam kunkulītim iet? un vai ta tanti atceries? un vai ta mammīti klausi? un cik gadiņi, parādi uz pirkstiņiem.... brrr. es pati tagad mēģinu nekad tā nedarīt bērniem, un nesiekaloties un nepavadīt katru viņu izgājienu ar sajūsmas saucieniem, bet visu laiku vajā sajūta, ka tad viņu vecāki apvainojas.
nu, ja tu kādreiz satiksi Džonatanu, tad varēsi droši runāt ar viņu kā ar normālu cilvēku, nevis uķināties un kilināties. Var jau arī uķināties un kilināties (nenoliegšu - arī es bieži vien viņa klātbūtnē uzvedos kā padumš bēbis), bet tad rēķinies ar ārkārtīgi augstprātīgu skatienu un sejas izteiksmi, kas saka "kā tad, kārtējais pieaugušais ar atpalikušu smadzeņu attīstību"... |
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
