esmu novērojis, ka jaunākais advancējuma līmenis ir, kad cilvēki runā kaut ko tādu, ko klausies un nevari izlemt, vai izsaukties sašutumā vai šāda rīcība būs stulba, jo runas maniere

viņi runā kaut ko tādu, kas mierīgi arī varētu būt ironija par pašu teikto un tad tu domā, ka viņi apzināti koķetē būdami tizleņi un tad nevari izlemt vai ir taisnība kam

labās stājas ieturēšanai paklusē, lai noskaidrotu lietas apstākļus, kamēr mērķējamais runātās vēsā mierā neizrāda nekādas dzīves pazīmes šitas te ir baigi interesanti tev neliekas? a kur ir gudrajiem cilvēkiem procesori a tu negribi sakārtot iepriekšējos teikumus sakarīgi, salikt komatus uztaisīt stilu la ir saprotami a tu vispār atsakies šito lasīt, jo tā ir necieņas izrādīšana? a tu esi par auglīgu komunikāciju nē es vienkārši interesējos tas ir prikolīgi. man šķiet ka mūsdienu augstākā mākslas forma ir būt dalbajobam un pašam to tikai attāli nojaust mums ar tevi tas nespīd jo mēs apzināmies šito joku

(Reply to this) (Thread)

Ja es pareizi saliku komatiņus, tad taisnība jau tev ir :) Bet atbildēt uz jautājumiem iz sērijas "kas ir stilīgi, kas tikai skaitās stilīgi un kapēc" šitajā kontekstā vispār nav iespējams. Tur atliek tikai vai nu cienīgi paklusēt, cerot, ka neviens neuzķers, ka tu pat nenojaut, ko varētu nozīmēt "kvazireālisms pārākajā pakāpē", vai ierēkt (cerībā, ka ļaudis to uztvers kā "diskursa Bahtinisko aspektu" :D).
Vai arī pacelt ķepiņas un atteikties no visas tās šļuras, vai, ja nevari, aizspiest degunu un mesties tajā iekšā, noticot, ka tas viss ir aumež pareizi un prātīgi. Bet analizēt to, kāpēc ļaudis šitā darās - tas ir tukšs numurs, gribot negribot nonāksi pie secinājuma "postmodernitātei šāda veida diskursi ir raksturīgi, un nau ko cepties, jo postmodernitātē visiem viss pofig".

(Reply to this) (Parent)

:D

(Reply to this)