Protams, ka cilvēks var būt pārliecināts par kaut ko maldīgu, tas jau nepadara viņa pārliecību mazāku. Tu gribi teikt, ka mūsu ēras sākumā cilvēki bija mazāk pārliecināti par to, ka saule riņķo ap zemi, nekā mūsdienās mēs esam pārliecināti par pretējo?

Un tad, kad aizejam līdz saknēm, nepastāv atšķirības starp "racionālo" un "iracionālo". Ticība tam, ka pastāv "Internets", kas nodrošina to, ka manā datorā rakstītais kaut kādā mistiskā un man maz saprotamā vai iepriekš pierādāmā veidā nonāks pie tevis, ir tikpat racionāla/iracionāla kā ticība tam, ka pastāv atšķirība starp tevi un mani, t.i., ka mēs patiesībā neesam viena būtne, kas iztēlojas, ka ir divas. Ticība tam, ka Dievs ir, ir tikpat iracionāla kā ticība tam, ka Dieva nav; un tas pats attiecas uz ticību/neticību tam, ka 1+1=2. Ne vienu, ne otru tu nevari ne pierādīt, ne atspēkot, tu vai nu tici, vai netici - lielākā vai mazākā mērā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja godīgi, teikšu, ka mūsu ēras sākumā viņi iespējams pat ticēja stipri vairāk tam, ka saule riņķo apzemi, kamēr mēs vairāk velkam uz vienkāršu pārliecību.
Pavisam nospiežot šo sarunu tematu uz zemes - apmēram, ja pēc vārda nozīmes spēcīguma ticībai es dodu 10, tad pārlīcībai 6 ar pus. :)
Bet esmu sapratusi, ka cilvēki man briesmīgi oponē šajā jautajumā.

(Reply to this) (Parent)