Nu, tas tā kā loģiski. Bet parasti cilvēki tomēr cenšas nodalīt jokus - tb ar bērnu es jokoju vienā stilā, ar priekšnieku citā un ar puisi vēl citā. Bet, ja šis "joks" tiek publiskots masu mēdijā un jokotājs pats nerēķinās ar to, ka cilvēki ir dažādi un, atļaušos piebilst, tikai nelielai daļai ir tāda pati humora izjūta kā viņam... Un, kas vēl nožēlojamāk, ka ir vesels bars ļautiņu, kas pēc "tu ko, tas taču bija tikai joks!" mīlīgi pasmaida, drusku nokaunas un atkoķetē kaut ko pretī, tip, nu jā, ja jau joks, tad nav ne stulbi, ne nežēlīgi.

Patiesībā stulbie jokotāji ir pat tīri ok. Bet tie "ak-es-esmu-stilīgs/vēss/pseidointelektuāls-un-saprotu-stilīgus/vēsus/pseidointelektuālus-jokus" ļaudis gan uzdzen šermuļus. Tieši tāpēc, ka visbiežāk viņi ir no inteliģentā vai vismaz intelektuālā gala.

(Reply to this) (Parent)