Protams, ka tā ir:)
Bet, ja runa ir par bezgaumīgā jokotāja pašapziņu, tad tas nostrādā. T.i., ja cilvēks kaut ko pasaka un redz, ka uz to to reaģē kā uz bezgaumību, un pēc tam pasludina, ka sacītais īstenībā ir tikai joks (un pats tam notic), tad tas ļauj viņam saglabāt sirdsmieru (jo, ja reiz tas ir joks, tad tas nav nekas tik svarīgs, lai tam piešķirtu kādu nozīmi). Nu, tipa - "Es esmu bezgaumīgs. Tas ir joks. Tātad tā nav patiesība. Vai, vismaz, tas nav nekas svarīgs."
Bez tam, nevajag aizmirst, ka gaume un gudrība ir visai relatīvas lietas. Es tīri labi varu iedomāties situāciju, kurā cilvēks var pateikt kaut ko, ko uzskata par gaumīgu un gudru, tajā pat laikā citi to uztver kā kaut ko bezgaumīgu un stulbu. Nu, kā metālistu un reperu mūžīgajos ķīviņos (jeb, nez, tas jau laikam vairs nav aktuāli (par ko tagad jaunieši kasās?)).
- "Platas bikses ir tik stilīgas, wiii... bummm, tieši tā, bumm, kabatā..."
- "Nu gan idiņš, skaidrs, ka stilīgas ir ādas un ķēdes... žvadz, žvadz, džinks, tratatā"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jeb, nez, tas jau laikam vairs nav aktuāli (par ko tagad jaunieši kasās?)
Vot tā, no tevis arī smiltis jau birst :P :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:D Hehe, galvenais, lai akmenji nebirst (uzkritiis veel uz kaajas, un ko tad...) ;)
Hmm, varbuut arii labi, ka birst - vareetu sanaakt tiiri labs biologjiskaa cementa bizness, kaa nekaa ekologjiski tiiras smiltis un kaljkji (no asinsvadiem) ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un par ekoloģisku tīru kuņģa skābi neaizmirsti!

(Reply to this) (Parent)