kaupo bija savas tautas priekšstāvis. viņš bija uzņēmies atbildību un nesa uzticību, ka rīkosies, vispirmām kārtām, tautas interešu vadīts.
tas, vai viņš ir nodevējs vai nav, ir starp kaupo un viņa sirdsapziņu izšķirams: ja viņš tiešām izdarīja lēmumu, vadīdamies no tautas interešu viedokļa, bet vēsture un sentimentāli bardi viņu atrada par tiesājamu, tad tā ir viņu problēma. taču, ja viņa rīcību noteica žilbinātais, intriģētais un glaimotais ego, tad viņš pagrieza muguru, daudzi teiktu, tikpat dziļam uzticības kontraktam kā laulība, un ir 'nodevējs'.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas vispār ir tautas intereses? Un vai itkā-feodālā iekārtā, kāda, ja nekļūdos, pastāvēja līvu ciltīs, valdnieka izvēle (lai kāda tā arī nebūtu) nav pareiza tieši tāpēc, ka tā ir valdnieka izvēle? Nu labi, šo principu iespējams izdomāja vēlāk. Manuprāt, Kaupo par 'nodevēju' uztaisīja retrospektīvi- 19-20.gs, nepatika pret visu vācisko- attiecīgi arī pret tiem, kas sadarbojas. Līdzīgi kā Niedru, kurš kļuva par 'tautas nodevēju' tad, kad pie varas nāca 18.novembra valdība.
Manuprāt, drīzāk par nodevējiem var uzskatīt Rūsiņu vai citus valdniekus, kuri te bija vienā pusē, te otrā- attiecīgi, neturēja savus, jau pavisam konkrēti dotos (atšķirībā no Tevis minētā uzticības kontrakta, kurš arī ja pastāvēja, ir diezgan dažādi traktējams), solījumus.

(Reply to this) (Parent)