Nodevība nav absolūta lieta - tā attiecas tikai uz nodotajiem. Piemēram, Jēzum un viņa sekotājiem Jūda ir nodevējs, bet Jēzus nelabvēļiem - godprātīgs pilsonis vai, vismaz, veikls darbonis. Par nodevību kaut ko var saukt tad, ja nodotajiem nodevējs šķiet piederīgs. Tas, vai Jūda pats sevi uzskata par nodevēju atkarīgs no tā, kurai kopienai viņš vairāk pieslienas, kurai dod prioritāti.
Piemēram, cilvēks X ir ar trīs pilsonībām - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Gan latvieši, gan lietuvieši, gan igauņi X uzskata par savējo, līdz ar to viņu acīs X var kļūt par nodevēju, ja X nostrādā kādu neģēlību. Ja X uzskata, ka ir tā īsti piederīgs tikai Igaunijai, bet pārējo valstu pilsonība ir tikai, mmm, tāpēc, lai vieglāk būtu biznesu kruķīt, tad savās acīs viņš var kļūt tikai par igauņu nodevēju.
Protams, reālās situācijās ir grūti sadalīt prioritātes, piemēram, kas es esmu vairāk - cilvēks, latvietis vai programmētājs?

(Reply to this) (Thread)

Citiem vārdiem sakot, Jūda ir nodevējs nevis tāpēc, ka viņš izdeva Jēzu varas iestādēm, bet tāpēc, ka tomēr jutās piederīgs Jēzum & viņa kodlai un pēc tam mocījās ar sirdsapziņas pārmetumiem?

Tobiš, ja nebūtu pakāries, nebūtu arī ellē nonācis? :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No Jūdas viedokļa, protams - precīzi.
Ja no Jēzus & viņa kodlas viedokļa Jūda bija viņiem piederīgs, tad arī viņu acīs Jūda bija nodevējs, savukārt, ja viņi Jūdu neatzītu par savējo, tad nekad nesauktu par nodevēju.

A, vot, par pakāršanos un elli nezinu - kā tad tur skaitās - vai pašam jādomā, ka esi grēkojis, vai arī citiem ir jādomā, ka esi grēkojis, lai varētu ellē nonākt?

(Reply to this) (Parent)