a kas Tev nostrādā kā atmazgātājs?

un kurā brīdī reklāma ir amorāla un kurā nē? kur Tavuprāt ir robeža? es vienmēr ar interesi lasu, ko Tu par šīm tēmām uzraksti.
mulsina mani šitās lietas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vot tieši tas mani arī interesē - kas man atmazgā ;)
nu, teiksim tā - es nekad nejūtos kā cilvēks ar tīru sirdsapziņu.
bet darīt kaut ko citu un justies ka cilvēkam ar tīru sirdsapziņu - bet turpinot būt patērētāju&iesmērētāju sabiedrības loceklim - būtu tikpat tizli kā strādāt reklāmā ar tīru sirdsapziņu.
man ir lielā mērā nepieciešama šī "es esmu pasaul's daļa, atbildīgs par visu" sajūta, un darbs šeit ir ļoti spēcīgs kairinātājs, kas man neļauj to aizmirst.
morāli vistīrākā (manuprāt) ir cigarešu reklāma, vismaz pie šībrīža likumiem. vismaz tā man izraisa vismazākās sirdsapziņas lēkmes. un vistrakākās radošās mokas :D

bet pieļauju, ka lielā mērā es te strādāju tāpēc, lai izprastu tieši to pašu, kas mulsina tevi. jo mani arī tas mulsina. tur ir kaut kāda mīkla iekšā, kas saistās ar viskautko citu - ar atbildību, ar karmu, ar radošumu, ar mākslu. ar psiholoģiju un psihopātiju. tāds ziņkārīgais purva bridējs :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"es esmu pasaul's daļa, atbildīgs par visu" ir tas pats, ko es domāju ar "kādam tas vienalga jādara", tikai es nemāku tik labi pateikt. tipa jebkurā gadījumā netīra sirdsapziņa. vai tu ārsts būdams taisi abortus vai netaisi, visādi slikti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

viss atkarīgs no tā, kā uz to paskatās. galu galā, ja darvas mucā iemet lāsīti medus, darva kļūst saldāka :) un tā nav ironija. tikai dzīves skatījuma atšķirība.

(Reply to this) (Parent)