un vai tiešām tādi draugi sapratīs jebkuru manu dīvainību? es gribu teikt - ja viņi nesapratīs vai nepieņems kaut ko, kas manī ir, tad viņi nav draugi?

(Reply to this) (Thread)

"Sapratne" ir stiepjams jēdziens. Es, piemēram, nekad neesmu sapratusi (un laikam arī nesapratīšu), kā vīrieši izjūt orgasmu, bet tas man netraucē draudzēties ;)

Bet... Nu, tas par ko es runāju, laikam pat neiekļaujas jēdzienā "draugs". Jo lielākā daļa draugu mums ir uz kādu noteiktu dzīves posmu. T.i., ir draugi, ar kuriem aiziet iedzert, kad ir besis un izmisums, un ir draugi, ar kuriem ģimenes lokā spēlēt Katanas ieceļotājus, un tas ir normāli - lielākā daļa cilvēku pieņems tikai kādu daļu no tevis un, ja šī daļa nozudīs vai panīks, tu viņiem nebūsi vajadzīgs (un tas pats attiecas uz tavu attieksmi pret citiem).
Tādi, kas ir un paliek tavi draugi jebkurā situācijā - viņu vienkārši ir pārāk maz un viņi ir pārāk unikāli, lai viņus varētu pieņemt kā standartu. Jo es pieļauju, ka daudziem nav pat viens tāds.

(Reply to this) (Parent)