IMHO tā ir dabiska attieksme. Tikai reizēm baigi grūti mazajam cilvēkam godīgi pateikt, ka mamma ir rīkojusies/rīkojas nepareizi vai kāds cits cilvēks rīkojas nepareizi. Un pastāstīt, kā ar to tikt galā.

Nu labi, es vēl tajā "godīgumā" ieskaitu neslēpšanos no bērniem nosodāmu aktu laikā (piemēram, vīna dzeršanu). Tiesa, tas noved pie mulsinošām (bet patiesībā slavējamām) situācijām, kurās bērns, ciemos nonācis, pirms sulas dzeršanas piesardzīgi apjautājas: "Bet vai tas nav vīns?" :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Manējie pēdējā laikā alkoholam u.tml. nosodāmiem aktiem īpašu uzmanību nepievērš, varbūt tieši tāpēc, ka īpaši neslēpjamies.
Bet mani ir pieredze, ja saku, ka es arī kaut ko darīju slikti un stāstu visu kā lieliem, tad viņi vienkārši izslēdzas vai pāriet uz citu tēmu. Yā ir zīme, ka slīgstu demagoģijā un viņiem šīs runas par garu. Ka viss jāsaka ūz vietas un kodolīgi. Nav nekāda izrunāšanās pēc tam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

A tu lieliem daudz ko stāsti? Tak jau nē; tu atbildi uz jautājumu un gaidi pretjautājumus, nevis izvērsti skaidro kā tādam bērnam :P

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu nē, ar lielajiem tomēr tā runa bik garāka reizēm noturas:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu labi, mazāk noturīga uzmanība un vēlme uztvert informāciju sev tīkamā secībā ir viena no bērna pazīmēm, jā. bet tas padara visu to procesu intersantāku. tieši viņa jautājumi.
- smēķēšana kaitē organismam.
- (pauze) bet, ja lapsa smēķē, tas arī kaitē viņas organismam?

(Reply to this) (Parent)