Ak, nu nebija jau tik traki. Manā gadījumā laikam palīdzēja tas, ka es jau mēnesi iepriekš biju izdomājusi, ka atmetīšu Ziemassvētkos (nu, tipa, baigi tālu vēl un atvaļinājums arī piedevām), 24. vakarā domāju, ka ņifiga neatmetīšu, pīpēju vienā laidā, 25. no rīta, iespējams, vieglu pohu iespaidā, izdomāju, ka nepīpēšu ar. Un tad jau tikai ūdens dzeršana & morālais atbalsts no puiša puses.

/ Vēl jau viss nav beidzies, šodien gara un stresaina diena priekšā. Bet ar bērnu, tas varbūt mani glābs.

(Reply to this) (Parent)