Decembris 27., 2005
| 21:20 - 2a Pasaules smaržu vēl nefiksēju, garša gan kļuvusi izteiktāka. Bet jūtīgums paaugstinājies līdz mulsinošai pakāpei - kafejnīcā ieejot, uzreiz ievēroju, ka kaut kādai beibei es neesmu iepatikusies (un vispār viņi-visi-domā-ka-es-esmu-āksts), Vision Expressā dabūju lielu piparkūku un sapriecājos tik bērnišķīgi, ka pat superpuperkorektā pārdevēja pasmaidīja, bet, skatoties Oliveru Tvistu, sāku šņaukāties vēl pirms tam, kad viņš paprasīja papildporciju, un tā arī nebeidzu raudāt visu filmas laiku. Tā ap vidu klusītēm būros pie sevis - jā poļanski es zinu ka pēc scenārija ir nepieciešami sarežģījumi bet vai lūdzu lūdzu lūdzu nevarētu sarunāt tā ka viņam izdodas uzreiz aizbēgt no tā feigina un tikt atpakaļ pie grāmattirgotāja nu lūdzu lūdzu kaut viņam izdotos. Un piedevām vēl ilgojos, mulstu un nervozēju.
Bet gan jau pāries, pieradīšu un pāries. Šitā tak nevar dzīvot.
|
Comments:
un tas viss no tā, ka atmet TO?
nu paldies, es saku. šito mana dzīve nepanestu
Zin, tā vien liekas, ka tieši no atmešanas. Ne tik daudz tādēļ, ka nikotīna trūkst, bet tādēļ, ka pietrūkst tās piecminūšu ieiešanas sevī, kad nonāc centrā vai jebkur. Tad, kad atgriezīšos darbā, vispār būs čau un pizģec, jo tās pīppauzes bija vienīgais laiks, kurās es liku sevi savas pasaules centrā. Katram, protams, savs iemesls smēķēšanai - man tas diezgan noteikti ir roku+lūpu nodarbināšana plus atslēgšanās no ārpasaules, ne tikai uz smēķēšanas laiku nostiprinot manas pasaules sieniņas un padarot to būtiskāku, no ārpasaules neatkarīgāku. Diezgan skaidri jaušu, ka atsākšu, tikko mana smukā pasaulīte sāks brukt un jukt, bet pagaidām (es ceru) ir labi tāpat, var ļaut organismam attīrīties. Un gan jau jūtīgums pāries, man tak 2. diena, kas skaitās visnejaukākā - izrādās, man tas izpaužas ne tik daudz fiziski, cik psiholoģiski.
Mīļi. Un nezaudē to - to būšanu pa īstam. Un nospļauties, ko tie pareizie un korektie:))
heh, nospļauties man bija tad, kad es pīpēju :D
un tās pārdevējas Ziemassvētkos, tas vispār ir milzīgs izaicinājums - cik ilgā laikā tu viņu no iemācītā "labdien, priecīgus svētkus, te jums no mūsu uzņēmuma, paldies, uzredzēšanos" aizvedīsi līdz īstam smaidam. tām nogurušajām "parastajām" pārdevējām parasti ir plānākas bruņas, bet, piemēram, Drogu ūberpieklājīgās dāmas man nekad vēl nav izdevies caursist.
| From: | dejavu |
Date: | 28. Decembris 2005 - 12:51 |
---|
| | | (Link) |
|
Avīzes esi mēģinājusi? Es ar savu pēdējā laika jūtību, kā atšķiru, tā pēc kabatlakatiņa jāmeklē. |
|
|