Arī taisnība, katram jau ir savas tiesības saglabāt savus uzskatus un morālās normas. Bet, nu jā, es pats īsti nezinu. Vai tad nav iespējams palikt pie saviem uzskatiem, tajā pašā laikā izprotot (kaut arī neakceptējot) svešus. Nu, banāls piemērs, daļēji izprotu reliģiski noskaņotus cilvēkus, bet neizjūtu nekādu vajadzību viņu pārliecību pieņemt. Nu piemēram, es saprotu, ka ļaunajam onkulim gribas izvarot mazo meitenīti, jo nu baigo baudu viņš no tā gūst. Vai tad nav cilvēcīgi saprotami. Protams, morālās normas spiež mani šāda veida onkuļus ne pārāk mīlēt. Nu jā protams, vienmēr jau būs cilvēki, kurus mēs neieredzēsim, nīdīsim, neizpratīsim. Bet, neredzu jēgu to darīt demonstratīvi, kāda velna pēc man tagad būtu skaļi jābļauj, ka es neciešu gonorejas slimniekus, kāds man, vai arī kādam citam no tā labums.

Bļe, neciešu šāda veida pārdomas, parasti tās iedzen vēl dziļākos jautājumos.

(Reply to this) (Parent)