|
Jūnijs 7., 2005
 | 07:33
Sapnī sarijos ziepju putas (dzēru jogurtu ar samazgām), garšoja pretīgi, toties pēc tam elpojot man no deguna un mutes nāca ārā ziepju burbuļi. Ļoti pārliecinoši, jo īpaši tāpēc, ka, tikko es nospriedu, ka kaut kas tāds notiek tikai sapnī, tā viņi pārstāja nākt, bet pie pirmā emocionālā impulsa atkal.
Vēl redzēju veselu baru pseidointelektuāļu, šausmīgi zabesījos (nevis nogarlaikojos, bet sajutu to jau pazīstamo emocionālo smeldzi, kas pārņem, redzot tukšus, amorālus un tamlīdz cilvēkus, kuri liek kaunēties par visu cilvēku dzimumu), runāju ar Andu Baklāni, viņa mēģināja šos attaisnot, tad ar kaut kādiem džekiem (šķiet, viens no viņiem bija Blixa Bārgelds) ņirgājāmies par Nīčes "Tā runāja Zaratustra" (es laikam atdarināju viņa poētisko stilu un skandēju pacilātas rindas par to, kā "es esmu uzrakstījis grāmatu, ar kuru varētu nobeigt govi"), beigās aplējām ar krāsu un sadedzinājām, un tad man atkal kļuva izmisīgi skumji, jo es nespēju paciest ņirgāšanos par grāmatām līdz šādai pakāpei.
Un vēl pa vidu - nesaistīti - milzīga mīļuma un pieķeršanās sajūta diviem cilvēkiem, tā gan nāca kā pārsteigums, nezinu, vai patīkams. Mulsinošs, tā drīzāk.
|
Comments:
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/115848/4905) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) wunjo |
|---|
| Date: | 7. Jūnijs 2005 - 11:10 |
|---|
| | | (Link) |
|
...bet man wairāk lineāra sapņa sižeta līnija...es wisu nakti sapnī tikai spaidīju klawiatūras taustiņus un centos uzrakstī garāko wārdu kāds ever uzrakstīts...tā ka newarēju atraut rokas. fonā risinājās krāsaina un aktīwa bilde bet es newarēju tai piewienoties...tikai rakstīt...
interesanti-wai tas n-to milijonu simbolu wārds ko nozīmē ar?! |
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
