|
Maijs 31., 2005
 | 17:31 - atskaite
Stāsts par to, kā mēs uz jūru braucām:
..sākās viss ar to, ka es vakar biki iestrēgu frančos un kādā brīdī uzaicināju ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) barvins "uz pāris aliem", jā, es vēl joprojām neesmu līdz galam ielāgojusi šīs mānīgi nevainīgās frāzes patieso nozīmi. Protams, pāris ali beidzās ar spontānu lēmumu braukt uz jūru (kuram tas ienāca prātā?).
Iekāpjam vienā no pēdējiem 24-tajiem un aizbraucam līdz Mangaļiem, sēžam tumsā, dzeram vīnu un klausāmies, kā viļņi nāk mums cauri (neticami tuva šī skaņa, lai arī ūdens atradās vairāku metru attālumā). Pēc tam braši dodamies mājup, nu, galu galā nav tak nekādu problēmu dažas stundas pastaigāt siltā vasaras naktī. Nu, pastaigājam kādu stundiņu, vīnu malkodami, tad izdomājam, ka jāpadzied (bija jau stadija "tas nekas, ka melodiju nezinām, tik un tā tak šķībi dziedam"). Tā kaut kur ap diviem nonācām pie pavisam spokainas fabrikas, paskatījāmies, papriecājāmies par sirreālo skatu un devāmies tālāk ar Alabama song un naivu pārliecību, ka, ja mēs ejam gar autobusa pieturām, tad viss ir kārtībā. Ap trijiem vai pusčetriem nonācām pie Daugavas pavisam jocīgā vietā, kur betona bloki ietiecas upē (formulējums "šīs vietas nemaz nav!" bija visnotaļ atbilstošs). Pagājām garām mašīnai, kurā kāds pīpēja, un prātojām par to, vai iet atpakaļ uz ceļu vai meklēt taisnāko ceļu, bet es jau biju pietiekami nogurusi, lai uz vārdu "shortcut" reaģētu ar necenzētu lamāšanos. Nujā, ap to laiku mēs sākām lēnītēm doties atpakaļ pa savām pēdām ar domu "kaut kur mazliet nepareizi būsim nogriezušies"... Līdz apmēram puspiecos veiksmīgi nonācām tieši tajā vietā, kur vakarā bijām izkāpuši, lai dotos uz jūru. Topogrāfiskais idiotisms augstākajā pakāpē: visu nakti iet pretējā virzienā un pat neaizdomāties, ka kaut kas nav kārtībā. Mazliet pagulējām uz soliņa, tad devāmies meklēt veikalu un transportu uz mājām, kas ap pussešiem arī tika atrasts. Un pat izdevās ne tikai nokļūt līdz kāpņu telpai, bet pat pārvarēt kārdinājumu vienkārši ieritināties apakšējā kāpņu laukumiņā un aizmigt.
Morāle: ja honeybee tevi aicina uz jūru, apdomā labi, vai tiešām gribi no jūras pārnākt tikai sešos no rīta.
|
Comments:
Pag, no sākuma jau sanāk, ka Tu uz aliem aicini. Tātad arī tas ir bīstami? :D
Morāle: ir labi, ja somā glabājas kāda lieka čipsu paka gadījumiem, ja četros naktī pēkšņi attopies nekurienes vidū;)
konfektes bija labākas :)
/btw, man nupat sāka sāpēt kājas, tev arī?
//jā, nupat zvanīja Kristīne, varētu sarunāt 7dien. varbūt. tipa.
Konfektes rittīgi ierullēja:)
//Nea, kājas pretenzijas neizvirza. (Ha, es taču vakar kaut ko tur muldēju par mitohondrijiem, otro elpu, ogļhidrātiem un olbaltumvielām. Jeb, vismaz, padomāju.)
////Varētu svētdien, izklausās ok.
muldēji. vai arī es dzirdēju, kā tu domāji. ap to laiku jau es biju biki citā realitātē.
ehhh, tīri vai sagribējās kādreiz k-ko tādu atkārtot, lai arī puse kaifa ir nejaušumā.
phe. no manas puses - atbalsts + viegla neizpratne ([insert propaganda here]). nav ne vainas tādām pastaigām, ja tik kompānija laba (var arī bez).
izklausās varen jautri :) |
|
|
