Nobiedēji mani ar savas dienasgrāmatas jauno krāsu paleti. Es ar esmu pamanījis, ka tagad modē pārmest, ka lūk, nemāk mīlēt, ne mazāk kaislīgas un sentimentālas ir arī atzīšanās, ka redz', kāds nespējot mīlēt.
Pats tā daru vismaz 2x mēnesī.

Aizdomājos, kā tu nosaki to, vai kāds kaut ko zin par tevi, vai ne velna nezin? Vai vadies tikai pēc tā, ko pati esi izstāstījusi vai ļāvusi saprast, veic "ātro testu", ieskatoties acīs un nosakot viņa otra izprašanas un izzināšanas potenciālus, vai vēl kā citādi?



Kā tev iet citādi?

P.S. Par diplomdarbu nejautā.

(Reply to this) (Thread)

Nu, nosaku to es tā, ka es cilvēku vispār neesmu redzējusi, satikusi utt., un viņš mani ne vairāk - vienkārši diskusija iekš SC, kurā man nepazīstams cilvēks sāk operēt ar argumentiem "gan jau tu kādreiz uzzināsi, kas ir mīlestība, un sapratīsi, ko es saku". domāju, ka tas, ka cilvēks mani nepazīst, varētu nozīmēt arī to, ka viņš ne velna par mani nezina.
Citādi - iet labi, pat ļoti labi. Varētu saskrieties k-kad nākammēnes, pamuldēt par šo tēmu, ja tev būs laiciņš, ko saki?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

varbūt tas cilvēks vienkārši uzskata sevi par kristieti.

P.S. Jā, satikties varētu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"kristietis" = cilvēks, kas uzskata, ka citi nespēj mīlēt?

sazvanīsimies :)

(Reply to this) (Parent)