Decembris 31., 2002

07:41 nē, viss, es eju gulēt. pat kafiju uztaisīt vairs neprotu, kā pienākas. nu i nafig. viss, kas man tagad vajadzīgs, ir ielīst pie silta silta silta pleca un aizmigt... i listened to the world's sweet sound but in his voice i heard decay a plastic face forced to portray all the insides left cold and gray there is a place that still remains it eats the fear it eats the pain the sweetest price you'll have to pay the day the whole world went away /NIN/ nujā, bet THP ir eņģelis. nopietni. no normālās attieksmes pret origami ("nu to taču var nopirkt veikalā, un nebūs tā jāmokās") viņš ir pārgājis uz "baigi smuki izskatās tas, ko tu tagad taisi". viens no labākajiem veidiem, kā atzīties m. - pieņemt un mīlēt otras pusītes sīkās, muļķīgās, tik ļoti svarīgās aizraušanās. ak. eh. arlabunakt vai kā to tagad sauc. Mūzika: Nine Inch Nails - Where Is Everybody?

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

Comments:

From: jerrym Date: 31. Decembris 2002 - 12:14 TĀPĒC (Link)

Es dievināju Mārgaretu; un tāpēc vien piekritu, ka viņa taisa detonātorus pati, nevis pērk pie arābu teroristiem. Bet tas reiz kļuva par viņas nāves iemeslu. Mana mīlestība viņu nogalināja..

(Reply to this)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi