Marts 11., 2005
| 13:23 - m.m. bērns stabili atpazīst divciparu skaitļus (t.i., 77 tiek lasīts kā "septiņdesmit septiņi", nevis kā agrāk - "septiņi septiņi"), šodien mētājās ar sniegu un nupat ar ļoti nopietnu sejas izteiksmi imitēja nagu vīlēšanu, un, kad mēs trijatā ģērbjamies, lai dotos ārā pastaigā, viņš mūs raksturo kā "trīs buļļus". nevaru iedomātie, kāpēc.
// jā, un vēl: paņem puika dzejoļu grāmatiņu, atšķir vajadzīgajā lapā, skatās uz zināmo dzejoli un skaita to no galvas. pirmais iespaids ir tāds, it kā viņš šo dzejoli tekoši lasītu.
|
Comments:
haha, tā es sagatavošanā mānīju savus biedrus. tur bija dzejoļu grāmatiņa, kāda man bija arī mājās un no kuras es rūpīgi mācījos lasīt un mācījos dzejoļus no galvas. tad izvilku no skolas plaukta grāmatu un visiem rādīju cik ātri māku lasīt, hihi.
nu, mans puika acīmredzami ir pasācis to darīt ātrāk :) kas par grāmatiņu ta' bija? es vispār īpaši nespēju iztēloties tevi lasām dzeju (ja nu vienīgi Bodlēru, kuru tu laikam tā arī neesi palasījis)
neatceros kas par grāmatiņu, nu kkādi tur bērnu dzejolīši. |
|
|
|
Sviesta Ciba |