Marts 7., 2005
honeybee | 22:40 danē, neko īpašu. šitā tēma manī sēž jau kopš gada sākuma. vienkārši man ir pietiekami maz draugu, lai es jūtīgi reģistrētu visādus sīkumus, kas notiek manās attiecībās ar viņiem (pareizāk, abpusējās attieksmēs). plus vēl salīdzinoši nesen pazaudēju dažus. nu, vienu noteikti, otru varbūt. un divi atrodas uz tās sasodīti netveramās robežas starp "draugu" un "paziņu". jautājums, protams, ir par uzticēšanos. cik lielā mērā es gribu/varu atļauties viņiem uzticēties, un otrādi.
da vienīgie kretīnismi, kas man tiešām var kaut ko nodarīt, ir situācijas, kad viens ir uzticējies otram un otrs ir viņu (tīši vai netīši) ievainojis, balstoties uz šīs iegūtās informācijas. pārējo var ļoti viegli laist pār galvu. un šitais te ir bijis abpusēji. grūti piedodama lieta, t.i., grūti norakstāma uz "ja cilvēks ir kādam uzticējies, tad pats vainīgs".
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |